Kādu cenu tu maksāsi par nepieņemtajiem lēmumiem?
25. marts, 2026 pl. 9:01,
Nav komentāru
Karjeras maiņa pusmūžā ir dārga, ķēpīga padarīšana.
Tā ir dārga naudas izteiksmē: visbiežāk mēs vairs neesam centīgie budžeta grupas studenti, kas pārtiek no konspektiem un vecāku līdzi dotām pārtikas pakām. Visbiežāk par savām mācībām mēs maksājam paši, papildus apmaksājot arī mūsu pašu bērnu mācības, pulciņus, spēles un izklaides.
Tas ir dārgi.
Dārgi “izmaksā” arī lekcijās pavadītie vakari un brīvdienas. Ģimenei, atpūtai, izklaidei atņemtais laiks. Noguruma tumšie apļi ap acīm arī ir dārgi. Garām palaistie prieka brīži ir nepatīkama cena.
Pieņemt (un īstenot) lēmumu par karjeras maiņu ir šausmīgi dārgi.
Cik dārgi tomēr mums “izmaksā” šāda lēmuma nepieņemšana?
Klusa izdegšana, iztukšotība, izaugsmes trūkums, viegls aizkaitinājums ik rītu, kas pārvēršas tādā nogurumā, ka četras atvaļinājuma nedēļas ne tuvu vairs nepalīdz.
Ko maksā kā skabarga smadzenēs iesēdusies apziņa, ka daļa mums piešķirto talantu lēnām mirst?
Ko mums maksā nestabilitātes sajūta, zinot, ka šī brīža profesija transformējas, varbūt pat izzūd – bet mums nav ne spēka, ne vēlmes šai transformācijai turēties līdzi?
Ko mums maksā nožēla par katru garām palaisto dienu, mēnesi, gadu?
