Nepateikt
16. aprīlis, 2025 pl. 12:54,
Nav komentāru
Sapulces, darba tikšanās, sarunas ir priekš runāšanas. Bet pēdējā laikā sāku tās uzlūkot citādi.
Šādi: vērtīgākā spēja sapulcēs un sarunās ir spēja būt mierā ar zaudēto iespēju kaut ko pateikt. Sajust īsto brīdi vārdiem un īsto brīdi klusumam.
Mirklis, laiks var dot vārdiem spēku un var spēku atņemt.
Klausos, gribu ko atbildēt, saprotu, ka īstais laiks jau ir pagājis (vai nav pienācis) un palieku klusējot. Saku mazāk, nepasaku pavisam.
Jauna spēja, ko tikai vēl mācos. Palikt tikai ar spēju klausīties. Ar spēju ieklausīties, dzirdēt, saprast un uzkrāt.
Un atrast īsto laiku, kad sakāmajam būt īstena vērtība, spēks un ietekme.