Kā uzrakstīt labus noteikumus, 2. daļa
6. jūnijs, 2025 pl. 21:10,
Nav komentāru
Tātad, domājam, kā panākt, lai pareizi rīkoties būtu viegli, bet nepareizi – grūti. Nu, piemēram, kā teju klasiskajā piemērā par saldumu neēšanu: aiznes tos uz citu istabu. Nepalīdz, labi, ieliec tos skapjaugšā, lai būtu jāpakāpjas uz beņķa. Vēl nelīdz, labi, ieslēdz skapī un atslēgu kādam atdod.
Bet ja tomēr esi pieķēris darbinieku pārkāpjam noteikumus, ko nu?
Katru darbu vai nedarbu mēs varam pastiprināt (atbalstīt) vai vājināt. Vienlaikus: katrs nesodīts noteikumus pārkāpums faktiski ir pozitīvs pastiprinājums, tas iemāca un mudina šo darbību atkārtot. Ja pārkāpums nav sodīts, tam ir tendence pārtapt par jaunu uzvedības paraugu (sods gan ne vienmēr ir sods – dažkārt pietiek pat ar vienkāršu uzmanības pievēršanu nodarījumam).
Ko darīt, ja redzu pārkāpumu? Ir nopietni gadījumi, kad runa ir par sodiem, atlaišanām un policijas iesaisti. Bet parastajā ikdienā biežākais veiksmīgais risinājums ir vienkārši palūgt, atgādināt un mudināt. Laipni, vienkārši, bez morāles lasīšanas palūgt izdarīt pareizo darbību (alternatīvi: izbeigt darīt nepareizo, bet iedarbīgāk vienmēr ir pateikt, ko darīt, nevis, ko nedarīt).
Ja vajag, atkārtot lūgumu. Neiesaistīties diskusijās, neizdomāt argumentus. Atkārtot savu lūgumu. Lūdzu, brauc ar atļauto ātrumu! Lūdzu, uzvelc ķiveri! Lūdzu, pārliec kafijas tasi uz cita galda! Lūdzu, runā klusākā balsī! Un tā vēl tūkstošos variantu.
Atzīšos, tālāko nočiepu no tās savas mīļākās grāmatas par pusaudžu audzināšanu. Viens paņēmiens ir universāls: atdalīt konkrētu situāciju no morāles lasīšanas. Tātad, šobrīd mēs panākam, lai darbinieks paņem savu kafijas krūzi nost no tā galda, uz kura stāv vērtīga un trausla aparatūra. Vai uzvelk ķiveri. Viss. Ja gribam, varam ienākt pēc desmit minūtēm, pārbaudīt, vai noteikums joprojām ir ievērots. Ja ir problēmas, rīkojamies atkal tāpat: mierīgi, vienkārši palūdzam.
Un tad atrodam brīdi, noteikti vēlāk. Un tad ir tā īsā saruna: atgādinām, kādi noteikumi pastāv. Pasakām, ka tie joprojām ir spēkā. Noteikumi ir šādi, tie joprojām ir spēkā, un man ir svarīgi, lai tu tos pildi. Šeit saruna beidzas.
(Būs vēl)