Par kļūdām un drošību
18. jūnijs, 2025 pl. 18:43,
Nav komentāru
Uzreiz vērsim pie ragiem: kļūdas. Kā mēs tiekam galā ar kļūdām – tas parāda, kas notiek ar psiholoģisko drošību te, pie mums. (Tas nav vienīgais, bet viens no būtiskākajiem kritērijiem).
Ideālā gadījumā kļūdījies kolēģis saņem atbalstu. Lai ar kļūdu tiktu galā, lai kļūdas neatkārtojas, lai kolēģis justos (joprojām) pieņemts un iederīgs.
Vai varam pieņemt, ka kļūdas rodas nepietiekama atbalsta dēļ? Es sliektos piekrist (lai arī zinu, ka steiga, nogurums, nezināšana, paviršība ir iemesli, kurus mēs mēdzam saukt kā pirmos).
Bet ir vērts kļūdas iemeslu pameklēt ārpus kļūdu pieļāvušā cilvēka. Vai vienkārši pārformulēt: nevis noteiktais cilvēks pieļāva kļūdu (un viņš tagad ir vienīgā problēma), bet kļūda ir notikusi šeit, pie mums, mūsu uzņēmumā, mūsu organizācijā.
Dīvainā veidā tas var palīdzēt arī tad, ja kļūda ir tikai un vienīgi cilvēka paša vaina.
Mēs varam pieņemt, ka cilvēks bija slinks, izlaists, neuzmanīgs, stulbs, nolaidīgs, vēlreiz slinks. Un tad uzdot sev jautājumu: kā tas nākas, ka mūsu organizācijā notiek slinkums, izlaidība, neuzmanība, stulbums, nolaidība un vēlreiz slinkums?
Kāpēc es vispār tagad par to rakstu?
Man ir nācies strādāt ar savām kļūdām ilgi un pamatīgi. Un diemžēl apstākļos, kad kļūda ir tiešām manējā, ne sistēmas, ne organizācijas, bet manējā. Sajūta tāpat jau ir pretīga, un šādās reizēs īsti nesokas arī iemesla meklēšanu ārpus cilvēka.
Vai arī tomēr?
Labākais, līdz kam esmu nonākusi, ir radīt (jaunu) sistēmu, kurā šai kļūdas būs grūti atkārtoties. Bet pašu kļūdu pieņemt ar mieru. Pieņemt kļūdu ar mieru: tā parādīja manu ievainojamību. Kā baltais hakeris: mazliet paplosīja un palaida vaļā. Pamatjautājums paliek: kas palīdzēja man kļūdīties.
Prasiet to arī saviem darbiniekiem. “Kas mūsu organizācijā tev palīdzēja kļūdīties?”