Pagodinājums strādāt kopā
20. februāris, 2025 pl. 19:43,
Nav komentāru
Man patīk pasūdzēties gan par darbu, gan par kolēģiem. (Pačīkštēt, paņerkstēt, apcerēt visas pasaules netaisnības).
Ne bieži, ne katru dienu.
Bet ir vērtīgs arī cits skatījums (un tad arī čīkstēšana kļūst godīgāka, samērojamāka, vienkārši vēl viena darba dzīves šķautne). Un šis skatījums ir gods (vai pagodinājums): kuros brīžos (un kuriem cilvēkiem) es būtu gatava teikt, “draugi, man ir pagodinājums ar jums kopā strādāt”?
Runājot godīgi, atklāti un bez čikstēšanas: šādu cilvēku un šādu situāciju manā dzīvē ir daudz. (Vai kādreiz es esmu tā, kas būtu pelnījusi šādus vārdus? Hmm. Skatoties uz savu darbu caur pagodinājuma lēcām, noteikti parādās motivācija izdarīt kaut ko papildus, pielikt gan pūles, gan gabaliņu savas sirds).
Man ir pagodinājums strādāt kopā ar tiem foršajiem kolēģiem, kuri man ko māca. Ar tiem, kuru darba tikums iedvesmo arī mani. Ar tiem, kuru izaugsmi man paveicās redzēt (un varbūt arī ietekmēt). Ar tiem kolēģiem, ar kuriem kopā iets cauri problēmām, aizkaitinājumam, nepadarīto un nepadarāmo darbu gūzmai (kas apēd rītus, dienas, vakarus un neļauj kārtīgi gulēt naktīs). Ar tiem, kuri katrā situācija atrod piemērotus vārdus, žestus, smaidus un jokus. Ar tiem, kuri arī caur konfliktiem un domstarpībām spēj saglabāt cieņu, pieklājību un varbūt pat kripatiņu draudzīguma.
Un arī tiem, kuri, izkāpjot no kolēģu rāmīša, kļuva un kļūst par draugiem, man prieks teikt: ir gods strādāt kopā!