Ko jūs atbildat darba intervijā?
4. februāris, 2025 pl. 18:26,
Nav komentāru
Ko jūs atbildat darba intervijā, kad jums prasa nosaukt jūsu labās un sliktās īpašības (stiprās un vājās puses)?
Un kādu atbildi jūs gaidāt, kad šo jautājumu uzdodat paši?
Man šis jautājums nepatīk. Jo?
Es ticu, ka jebkura īpašība var būt gan vājā, gan stiprā puse. Kā tad atšķirt?
Es ticu vai pat drīzāk es zinu, ka atslēgas vārds ir refleksija. Pierodot reflektēt par savām domām un darbībām, iemācāmies katru "vājo pusi" izmantot tās stiprākā izpausmē.
Tāpēc derīgāks jautājums ir: vai jums ir ieradums reflektēt par savām darba gaitām, par veiksmēm un neveiksmēm un par to iemesliem?
Ko es daru ar savām “vājajām” īpašībām. (Jā, protams, man tādas ir, turklāt pretrunīgas: mēdzu būt gan ļoti lēnīga, gan steidzīga un pacietīga, mēdzu būt pārāk klusa un pārāk skaļa, pārāk emocionāla un pārāk vēsa un ciniska. Mēdzu būt aizmāršīga, kašķīga, neuzmanīga, pavirša. Uff, kā lai pati izturu visus šos vājumus?!?).
Tomēr, pieliekot refleksiju, parādās vairāk skaidrības.
Piemēram, aizmāršību es atpazīstu kā drošu noguruma zīmi. Kašķīgumu – kā vilšanos, skumjas un – neintuitīvi – vēlmi pēc kontakta, vienošanās, kopības. Lēnīgums paver iespējas jautājumu pārcilāt vēl un vēl, iegrimt dziļumā, izpētīt, atklāt lietu līdz saknei, izdomāt netipiskus, bet veiksmīgus risinājumus. Bet brīži, kad iegrimstu steigā – jā, dažkārt tie palīdz izdarīt lietas ātri, bet dažkārt vienkārši parāda, kas man patiešām ir svarīgi (kam es steidzos atsaukties, ko steidzos paspēt, arī ja steigā kļūdos).