Redzēt katru
28. maijs, 2026 pl. 12:54,
Nav komentāru
Galu galā tas atslēgas cilvēks laikam tomēr ir vadītājs.
It īpaši lielās un milzīgās organizācijās, kur parastais darbinieks nespēj līdz augstākajai vadībai “aizsniegties”. Tieši tur tiešā vadītāja loma kļūst izšķiroša.
Ir, piemēram, milzīgs uzņēmums. Tajā strādā apkopēja. Lai kāds būtu viņas dzīves stāsts – knapi pabeigta 9. klase vai divi maģistra diplomi plauktā –, teju ikvienam šajā ēkā ir iespēja vērties uz viņu "no augšas", tā vīzdegunīgi. Tā jau ir tikai apkopēja. (Un man šobrīd ir absolūta vajadzība pateikt, ka es nenonicinu šo darbu – pati esmu to darījusi. Ir skumji ikreiz, kad redzu vīzdegunīgu attieksmi pret cilvēkiem, kas dara mūsu apkārtni tīru).
Iespējams, šī apkopēja apgūst ko jaunu un sapņo par karjeras pakāpienu tepat, šajā uzņēmumā. Varbūt par kādu jaunākā speciālista amatu – kaut ko ne pārāk sarežģītu, kas neprasītu studēt gadu desmitiem. Un šis darbs viņai šobrīd būtu sapņu piepildījums.
Tepat blakus ir jaunākais speciālists. Viņš precīzi zina, kurš šajā uzņēmumā atrodas “barības ķēdes” apakšā – viņš pats. Lai kādi būtu skaistie saukļi par katra cilvēka nozīmību (un tie bieži ir labi domāti un patiesi), alga un reālā iespēja ietekmēt procesus ātri vien atgriež skarbajā realitātē.
Cilvēks, kas strādā pakāpienu augstāk, iespējams, mazliet nostalģiski atceras šo jaunākā speciālista posmu – tik maz raižu, tik maz atbildības. Vienlaikus, paraugoties augšup, lielas nodaļas vadītāja amats izskatās ļoti pievilcīgs. Kā līdz tam tikt?
Bet nogurušais struktūrvienības vadītājs zina, ka viņš ir tikai vidējā līmeņa vadītājs: tas, kuru spiež no visām pusēm. Kurš no desmit vienlīdzīgiem kolēģiem tiks nākamajā līmenī?
Un tad ir uzņēmuma vadītājs. Vai augstskolas rektors. Vai ministrs. Kā viņš vispār varētu pamanīt tūkstošu cilvēku ikdienas darbu?
Mūsu pamatvajadzība ir būt ieraudzītiem un svarīgiem. Mums ir vajadzība būt nozīmīgiem.
Kā būt tādam vadītājam, kurš redz katru savu darbinieku? Redz ar iesaistītu, atbalstošu un iedrošinošu skatienu?
Man ir savi iedvesmas avoti. Neviens no tiem nav ideāls cilvēks vai perfekts līderis, bet katrs dod iespēju mācīties. Baraks Obama ir viens no šādiem piemēriem pasaules mērogā.
Bet mazliet kautrīgi, tomēr ar lepnumu es atceros tos vadītājus, kurus esmu piedzīvojusi pati savā darba dzīvē. Cauri visiem izaicinājumiem, kļūdām un nogurumam – visvērtīgākie ir bijuši tie, kuri pamanījās nodot šo vienu, skaidro ziņu: "Es tevi redzu, un tu esi nozīmīgs."
