Personīgais stāsts
29. jūlijs, 2025 pl. 21:58,
Nav komentāru
Mans ceļš uz to, kas esmu šodien, ir bijis brīžiem pat drausmīgs.
Šaubās, vilvārža sajūtās un neziņā pavadīti gadi. Bezmiegā pārlaistās naktis. Dienas, kad galvenā ir doma “kāpēc gan dzīvot līdz rītdienai”.
Pa vidu tam centieni būt gana labai: darbiniecei, studentei, sievai, mammai, meitai, draudzenei un kaimiņienei. Vilšanās, atkal vilšanās, neizdošanās. Skaidrība, kurš gan ir vainīgs pie kārtējās neveiksmes (raugās pretī no tuvākā spoguļa).
Maziem solīšiem – divi uz priekšu, trīs atpakaļ, pieci uz priekšu, trīs atpakaļ, – lēnām, lēnām, uz priekšu, uz augšu. It kā prom no pagātnes, bet zinot, ka tā nāk līdzi.
Prom no pagātnes – un vienlaikus to pārveidojot. Lai manas šaubas pārtop par līdzjūtību pret citiem. Lai trauksmes vietā nāk gudrība. Lai nonāku pie “dzīvoju priecīgu, piepildītu dzīvi”. Jā, ar grūtībām, bet ar grūtībām, kas palīdz augt, trenē un stiprina.
Vērtīgākais visos smagos brīžos (un arī vieglos!): klātbūtne. Kāds nāca līdzi, kaut gabaliņu, kāds bija klāt. Draugi, ģimene. Bet arī: terapeits, supervizors, mentors, atbalstošs kolēģis. Kāds, kas atbalsta. Kas dāvā klātbūtni, fokusētu uzmanību, līdzjušanu, pieredzi. Citu cilvēku klātbūtne allaž ir bijusi kā svaiga ūdens šalts manām saknēm, palīdzība augšanā.
Esmu augusi pamatīgi. Zinu, ka tagad klātbūtni, uzmanību, atbalstu varu dot tālāk.
Iespējams, tas nebūs lēti. Bet arī manas zināšanas nav lētas, mana pieredze nav lēta.
Jā, laiku pa laikam no manis nāks vienkārša pārdošana. Ar cerību, ka tā sasniegs tieši tos, kam ir šobrīd vajadzīgs līdzās nācējs. Izaugsmē vai šaubās, meistarības stiprināšanā vai tumšākajās viltvārža domās. Domu haosā un cīņā par skaidrību. Smagos brīžos un arī vieglos.
Īsumā: esmu darba un organizāciju psiholoģe ar bāzi personāla vadībā un jurisprudencē. Ko dara šāds psihologs: māca, konsultē, “koučo” un mentorē, izstrādā attīstības programmas darbiniekiem un uzņēmumiem, risina krīzes un konfliktus (vai palīdz līdz tiem nenonākt), palīdz vadītājiem un darbiniekiem attīstīties, augt, veidot labus darba procesus, veidot cieņpilnu dialogu. Vai tas ir viss? Nē, šķiet, ka nē.
Bet vēl – mana mīļā sadaļa – tas ko mēs (darba un organizāciju psihologi) darām – mēs darām to evidence based (pierādījumos balstītā) domāšanas paradigmā.
Un, jā, mēs tiešām lasām tos pētījumus! 😊