Vai veiksme nes gandarījumu?
17. jūlijs, 2025 pl. 18:59,
Nav komentāru
Uzvaras, čempionu tituli un tam visam blakus… tukšums.
Drūmums, neiederēšanās, kauns, tuksnesis un bieza migla. Mērķa trūkums. Vientulība.
Nesen izlasīju “Champion Thinking”. Saimons Mundijs (Simon Mundie) šajā grāmatā izstāsta daudzu slavenu, ievērojamu, veiksmīgu sportistu stāstus. Stāstos uzvaras nāk tikpat bieži kā melnās dienas. Un dažkārt melnās dienas daudz vairāk.
Kā ar mani pašu? Man patīk izbaudīt uzvaras un sasniegumus. Un vienlaikus: arī pamanīju, cik triumfs ir īslaicīgs. Tam līdzās, uzreiz pēc milzu pacēluma mēdz sekot kritiens. Vai tukšums. Vai vientulība.
Triumfs ir tik nepastāvīgs, ka būtībā iemāca pēc tā nedzīties.
Bet gandarījums, gandarījums ir kaut kas cits. Tas ir dziļš un pastāvīgs, dažkārt noturīgs gadiem. Gandarījums māca man sevi vērot un prasīt: kas no tā, ko darīju šodien, vakar, visu šo gadu, ir vērtīgs? Kas dos man gandarījumu rīt?
Nav tā, ka triumfs un uzvara būtu gandarījuma ienaidnieki. Tomēr gandarījums dažkārt ir jāpameklē uzmanīgāk.
Jā, es uzvarēšu, jā, es kaut ko sasniegšu. Bet kas šajā sasniegumā būs tā daļa, no kuras nāks dziļā piepildījuma sajūta, no kuras nāks gandarījums?
Ja šī daļa paliek tukša, tur rodas šis tukšums un drūmums un tuksnesis. Ja šī daļa ir piepildīta, tā ir piepildīta. Ar kaut ko svarīgu, dziļu un paliekošu.