Pāriet uz galveno saturu
Līna Kovalevska
  • Sākums
  • Par mani
  • MEISTARKLASES
  • INDIVIDUĀLAIS DARBS
  • Blogs
  • Atsauksmes
  • Kontakti

Jaunākie ieraksti

  • Tad tomēr vardi?
    18. aug. 2026
  • Degsme vai vēsums
    14. aug. 2026
  • Pamani, nosauc, normalizē
    27. jūl. 2026
  • Padošanās metode
    21. jūl. 2026
  • Pieredze vai degsme?
    20. jūl. 2026
  • Draudzība darbā
    15. jūl. 2026
  • Cik dažkārt ir vienkārši mainīt dzīvi
    27. jūn. 2026

Extra saturs

Padomāšu, ko šeit ielikt

Kādi mēs būsim nākotnē?

8. janvāris, 2025 pl. 8:58, Nav komentāru
Savu dzīvu pārskatot – pat tikai pēdējos pāris gadus – skaidri redzu, kā arī manā uztverē darbojas t.s. vēstures beigu ilūzija.

Vēstures beigu ilūzija ir interesants fenomens: cilvēki ļoti labi apzinās, cik nopietnas izmaiņas piedzīvojuši pagātnē, taču nepietiekami novērtē, cik būtiski viņu personības, vēlmes un mērķi varētu mainīties nākotnē. (Definīcijā nāk no Morgena Hauzela grāmatas “Naudas psiholoģija”.)

Jā, arī es nenojautu, cik ļoti citādāka būšu šī gada sākumā salīdzinājumā ar iepriekšējo, salīdzinājumā ar diviem un trim gadiem iepriekš. (Un varu tikai minēt kurp mani virzīs tā mazās pēdējā laika pārmaiņas, ko knapi, knapi pat pamanu).

Tā varētu būt laba mācība darba devējiem: rēķinies, ka tavi darbinieki mainīsies. Mēs viņus pieņemam darbā (pat nomērām viņu personības šķautnes) un pēkšņi – hop! – mūsu priekšā ir cits cilvēks. Un mēs īsti nezinām, ko ar šo cilvēku šajā vidē un amatā nu tagad darīt.

Un recepte man ir tikai viena. Regulāra uzmanība. Sajust un saredzēt, kā tavs darbinieks mainās. Just, kurp lietas virzās. Redzēt, kā šis cilvēks aug, pārveidojas un top citāds.

Nav komentāru

Komentēt







Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.

  • Privātuma politika
  • Katalogs
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.