Tu esi ceļa vidū
12. marts, 2024 pl. 17:50,
Nav komentāru
Strādājot ar pārmaiņām, redzu to arvien vairāk: cik ļoti nozīmīgs ir stāsts, ko paši sev stāstām. Stāsts par sevi. Stāsts, kurā aprakstām sevi un savu pārmaiņu ceļu.
Ja pārmaiņas izdevās viegli un ātri – brīnišķīgi. Īss stāsts ar laimīgām beigām.
Tomēr bieži (gandrīz vienmēr?) pārmaiņas ir ilgas, mokošas, teju nebeidzamā gaitā tās “iet pa riņķi”.
Nu, piemēram. Sākam vingrot un pametam. Zaudējam svaru un atkal to atgūstam. Piekto reizi atsākam mācīties spāņu valodu (vai franču, vai itāļu).
Iekrājam naudu, bet pēkšņi to iztērējam pa nullēm. Kļūstam uzmanīgāki vecāki uz vienu nedēļu, bet nākamajā visa ģimene atkal pavada vakarus, katrs ieurbies savā telefonā.
Kāds ir biežākais šādu pārmaiņu stāsts? “Es vienmēr lietas pametu pusceļā”. “Lai kā es mēģinātu, man nesanāk.” “Man pietrūkst pacietības / apņēmības / gribasspēka / pastāvības.” “Es iesāku n-tās reizes, bet tālāk par sākumu netieku.” “Ai, es laikam vienkārši neesmu tāds cilvēks!”
Piedāvāju ķerties pie pārfrāzēšanas mākslas. Tā var atjaunot dzīvesspēku un dzīvesprieku.
Lielākais pārfrāzēšanas triks ilgstošā pārmaiņu ceļā ir teikt: “Es esmu ceļa vidū. Jā, mans ceļš ir garš, ļoti līkumots, brīžiem “divi soļi uz priekšu, trīs atpakaļ”, bet es eju šo ceļu. Es esmu ceļa vidū.”
Ja vien šīs pārmaiņas tev vispār ir svarīgas: tu esi ceļa vidū.
Kā ir ar mani? Jā, es arī esmu bijusi slaidāka, un šobrīd (uz laiku) tāda neesmu. Esmu pakāpusies nost no regulārās vingrošanas un veselīgas ēšanas taciņas (man bija jāizmet līkums), esmu atpakaļ uz šīs takas. Grāmatu lasīšanas takā bija gara atpūtas pauze. Šobrīd šajā takā jau skan daži soļi (grāmata, kas vakar tik iesākta, šodien jau pusē).
Tā nu es eju vairākas takas, ar līkumiem, pauzēm, diviem soļiem uz priekšu, un veseliem četriem atpakaļ. Bet tad varbūt pieciem uz priekšu. Es esmu ceļa vidū. Savu ceļu, tādu greizu, brīžiem slidenu, līkumotu, es mīlu un cienu.
Bet tagad mani sauc Duolingo. Esmu atgriezusies uz franču valodas taciņas (jau teju pirms 600 dienām) un cītīgi krāju tās dienas klāt.